
Ceropēgija
Ceropēgija (Ceropegia). Oleandru dzimtas, asklēpiju (Apocynaceae, Asclepiadaceae,)dzimtas sukulents – mūžzaļš kāpelētājaugs. Biežāk Lavijā audzētais, kaut ne tuvu vienīgais ceropeģiju Turpiniet lasīt
Sukulenti, eifdrbijas
Ceropēgija (Ceropegia). Oleandru dzimtas, asklēpiju (Apocynaceae, Asclepiadaceae,)dzimtas sukulents – mūžzaļš kāpelētājaugs. Biežāk Lavijā audzētais, kaut ne tuvu vienīgais ceropeģiju Turpiniet lasīt
Eiforbija (euphorbia trigona), ko tautā, pateicoties baltajai sulai, sauc arī par Āfrikas piena koku ir eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtai piederošs sukulents Turpiniet lasīt
Mirdzošā eiforbija, (Euphorbia milii). Pie mums kā telpaugi pazīstamākās ir trīs gana atšķirīgas eiforbijas – Āfrikas piena koks, puansetija (pointsettia) Turpiniet lasīt
Alveja, (aloe) ir sukulents un pieder zāleskoku (Xanthorrhoeaceae) dzimtai, ko kā telpaugu un ārstniecībā noderīgu zālīti pazinušas jau mūsu vecmāmiņas. Turpiniet lasīt
Testudinārija (testudinaria elephantipes). Dioskoreju (Dioscoreaceae) dzimtas sezonāls vīteņaugs (var sasniegt 2m) ar vālesveida vai gumveida sakneni, kas var būt kokveida Turpiniet lasīt
Stapēlija, raibā stafēlija (stapelia variegata), Oleandru (apocynaceae) dzimta, Asklēpiju apakšdzimta (Asclepiadaceae), stapēliju ģints. Krāšņākie ziedi ir milzu stapēlijai (stapelia gigantea). Turpiniet lasīt
Laimiņš (Sedum). Biezlapju dzimta (Crassulaceae). Lielākajai daļai laimiņu biezās cilindriskās lapas sakārtotas apkaŗt samērā patievam stumbram, kā rezultātā, kamēr augs Turpiniet lasīt
Krasula (crassula), Krasulu (crassula) dzimta, Crassulaceae ģints. Populārākā no tām ir naudas koks, jeb biezlape (portulaku krusula), arī c. Ovata, Turpiniet lasīt