Ceropēgija

Ceropēgija (ceropegia woodii)

Ceropēgija (Ceropegia). Oleandru dzimtas, asklēpiju (Apocynaceae, Asclepiadaceae,)dzimtas sukulents – mūžzaļš kāpelētājaugs.

Biežāk Lavijā audzētais, kaut ne tuvu vienīgais ceropeģiju ģints augs – ceropegia woodii – Vuda ceropēgija, ko raksturo garos diegos reti „iekarinātas” apaļas, nedaudz sirdsveida lapiņas (pēc formas un krāsojuma nedaudz atgādina mazas, apaļākas ciklamenu lapiņas), ko ne velti angļu valodā dēvē (tieši tulkojot) arī par siržu diegiem. Zied nelieliem, neievērojamiem ziediņiem. Garums var sasniegt 60-90 cm. Vislabāk piemērotas iekarināmajiem groziem.

Ziedēšanas laiks: Vasarā, bet var uzziedēt jebkurā citā gadalaikā.

Citi nosaukumi: Rosary Vine, String of Hearts, Hearts entangled . Klasificē ar nosaukumu: C. linearis subsp. woodii

Ceropēgija (Ceropegia woodii)

Izcelsme: Dienvidāfrika

Augsne: Vidēji skāba, neitrāla smilts augsne (1 daļa) + telpaugu augsnes maisījums (1 daļa). Podam jābūt ar drenāžas caurumu. Var iegādāties gatavu kaktusu vai sukulentu maisījumu.

Klimats: Istabas temperatūra. Nav īpašas prasības pret gaisa mitrumu.

Laistīšana: Augsni nepārlaistīt, neļaut gumiem mirkt dubļos. Sukulenti pacieš arī zināmu sausumu, tomēr pārbaudīt ceropēgijas sausumizturību gluži nevajadzētu. Augs būs izskatīgāks, ja laistīsiet, kad zemes virskārta izžuvusi. Ziemā laistīšanu samazina, ļaujot augam atpūsties.

Mēslošana: Reizi mēnesī ar vieglu telpaugu mēslojumu veģetācijas periodā.

Pārstādīšana, pavairošana. Pavairo sadalot ceru, vai ievācot sēklas (ļauj nogatavoties uz auga). Pie stumbra var veidoties arī mazi gumiņi, ko noviett uz tā paša poda augsne, vai uz jauna poda un atdala, kad jaunais augs ir apsakņojies. Var pavairot arī apsakņojot nogrieztās auga daļas.

Piezīmes: Pārāk garos dzinumus var apgriezt, saglabājot augu sev vēlamajā garumā.

Vuda ceropēgijai sugas nosaukums dots par godu Āfrikas augu kolekcionāram Džonam Medlejam Vudam ( John Medley Wood)

Ceropēgijas zieds

Ceropēgijas gums