Mirdzošā eiforbija

Mirdzošā eiforbija, (Euphorbia milii).   Pie mums kā telpaugi pazīstamākās ir trīs gana atšķirīgas eiforbijas – Āfrikas piena koks, puansetija (pointsettia)  un mirdzošā eiforbija, kas atgādina sausu, ložņājošu krūmu ar mazām, zaļām iegarenām lapiņām un nelieliem sarkaniem  ziediņiem, kas uz sausā adatainā krūma izskatās gana dekoratīvi. Šis sukulents pieder eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtas, eiforbiju ģintij. Dzimtu latviski sauc arī par dievkrēsliņu dzimtu.

       

• Fotogrāfijā ”Ziedu Ekspresis” bāzes (Buļļu iela 43/45, Rīga) eiforbija. info@zieduekspresis.lv

 

Raksturojums. Ja iepatīkas eiforbijas, savākt var krietni atšķirīgu augu kolekciju, to dažādība ir gana plaša. Izvairieties eiforbijas audzēt, ja mājās ir dzīvnieki vai mazi bērni, jo augs ir ne tikai adatains, bet satur arī indīgu sulu. Tas jāpatur prātā arī augu kopjot. Mirdzošā eiforbija ir lēni augošs augs un to reti jāapgriež un jāpārstāda. Augs parasti ir ap 50 cm augsts, bet atsevišķas šķirnes var izaugt 2 m garumā.

Citi nosaukumi: kristus kronis, ērkšķu kronis. Sinonīms – Euphorbia Splendens.

 

Izcelsme: Euphorbia milii nāk no Madagaskaras un tai tuvājām salām. Šo augu pirmo reizi 1821 gadā uz Eiropu atveda Reinjonas gubernators Barons Milius, kam par godu dots arī auga nosaukums, tomēr pastāv versija, ka tas jau agrāk ievests Tuvajos Austrumos, kur ieguvis nosaukumu Kristus kronis (Wikipēdija). Mūsdienās izvaidoti daudzi un dažādi šī auga hibrīdi. Augavārda pirmajai daļai

Vārdu deva Numībijas (tagad Alžīrija) karalis Džuba (Juba) II, kurš to nosauca sava grieķu dziednieka Eiforba (Euphorbus) vārdā.

Augsne. Labi drenējoša augsne. Substrātu var sagatavot lietojot 2 daļas parastu telpaugu augsni un vienu daļu smilts, perlīta kā arī iegādāties sukulentiem piemērotu augsnes meisījumu.

Kimats. Kaut arī mirdzošā eiforbija pieder sukulentiem, jākopj tā drīzāk kā tropu augs. Augs ir gana izturīgs un var paciest gan dažādus mitruma apstākļus, gan temperatūru no dažiem grādiem virs nulles līdz pat + 40⁰C, tomēr, ja vēlaties, lai jūsu eiforbija augtu labi, cenšieties ievērot tai piemērotākos apstākļus.

Jo saulainākā vietā augu novietosiet, jo uz ilgstošāku ziedēšanu varat cerēt. Piemērotākā temperatūra – 22-24°C.

 

Laistīšana: Mirdzošā eiforbija jālaista biežāk kā parasts laistīt sukulentus. Kad zemes virskārta izžuvusi, laiks aplaistīt. Augs gan pacieš sausumu, tomēr tas nav vēlams. Kad augs noziedējis, laista retāk, tomēr neļaujiet zemei izžūt pilnīgi.

Ja augs nomet lapas, tas var norādīt gan uz pārāk retu laistīšanu, gan pārāk zemu temperatūru.

Mēslošana: Sukulentiem piemērots mēslojums ar zemu nitrātu saturu pāris reizes mēnesī.

Pārstādīšana, pavairošana: Eiforbijas jāpārstāda reti, bet ja tas nepieciešams, jaunajam podam nevajadzētu būt daudz lielākam. Vecākām eiforbijām pavasaros var nomainīt augsnes virskārtu.

 Pavairo ar spreudeņiem. Nogriestā daļa dažas minūtes jāpatur karstā ūdenī, lai apturētu sulošanos. Pēc tam, pirms iespraušanas zemē, ļaujat dažas dienas apžūt. Saknes jaunajam augam parādās dažu nedēļu laikā.

Piezīmes:

Latvijā sastopamas 9 dievkrēsliņu sugas: saules dievkrēsliņš (Euphorbia helioscopia), rīkšu dievkrēsliņš (Euphorbia virgata). Valsts aizsardzībā ir purva dievkrēsliņš (Euphorbia palustris) . Tos reizēm pieskaita citai ģintij – Tithymalus