Strelīcija

Karaliskā strelīcija (paradīzes putns). Savlaik strelīcija ieskaitīta banānu (Musaceae) dzimtā, un pamatoti – pēc skata šie augi ir diezgan līdzīgi, pavērojiet kaut vai abu loeilās lāpstveida lapas. Tomēr nu strelīcija izdalīta pati savā – strelīciju (Strelitziaceae) dzimtā un ģintī, kurā ir piecas sugas, no kurām kā telpaugs pazīstama tieši karaliskā strelīcija – Strelitzia reginae.  Izveidotas arī šķirnes un hibrīdi.

Karaliskā strelīcija, saukta arī par paradīzes putnu priecē gan ar varenajām lapām, gan krāšņiem, oranžos (kauslapas) un zilos toņos zaigojošiem (vainaglapas) ziediem, kas atgādina putna cekulu. Latvijā ziedakāts sāk parādīties augusta beigās, septembra sākumā, bet līdz uzziedēšanai vēl jāpagaida. Zieds atplaukst jau ziemā – decembrī un var iepriecināt savu kopēju pat kā Ziemassvētku dāvana. Ja audzējat strelīciju no sēklas, līdz ziedu sagaidīšanai jābūt pacietīgiem. Pirmie ziedi sagaidāmi pēc četriem vai pieciem gadiem, bet tad, labi kopta, tā ziedēs katru gadu vairākiem ziediem.

Strelīcijas lapas var sasniegt līdz 2 m augstumu, tāpēc, pirms iegādājies šo augu, padomā, vai tam būs pietiekoši daudz vietas pie gaiša, saulaina loga.

Izcelsme: Dienvidāfrikā strelīcija aug gar upju krastiem, piekrastes krūmos kā arī klajās vietās.

Augsne. Labi drenējoša augsne. māla-velēnu trūdzeme, lapu zeme, kūdra un grants (2:2:1:1), pH 6,5. Latvijā nopērkams tieši strelīcijām piemērots augsnes substrāts.

Laistīšana: Tā kā savvaļā strelīcijas mīl augt gar upju krastiem, nelieciet savam augam vilties, laistiet to pietiekoši bieži, kad zemes virskārta izžuvusi. Vēsākā laikā tas būs retāk, jo dziļie podi samērā ilgi uzglabā mitrumu, bet karstā vasarā reizi trīs, četrās dienās.

Klimats: Strelīcijai patiks saulaina, plaša vieta un istabas temperatūra. Neiebilst, ja tiek turēta radiatoru tuvumā. Uz lielajām lapām ātri krājas putekļi, tos vajadzētu regulāri nomazgāt, lai augs var brīvi elpot.

Mēslošana: Strelīcijai patīk, ja to bagātīgi apgādā ar barības vielām. Varat izmantot dažādus kompleksos telpaugu mēslojumus, kā arī organisko mēslojumu, ja tas pieejams.

Pārstādīšana: Šim telpaugam ir garas, resnas, bet trauslas saknes. Jo lielāks augs, jo dziļākā podā tas jāstāda. Pārstādot jācenšas neievainot saknes. Literatūrā minēts, ka strelīcijas saknes nedrīkst atdurties pret poda dibenu, bet to visticamāk nevarēsiet nodrošināt. Internetā redzēti lieli eksemplāri ziedam arī mazos podiņos. No personīgās pieredzes – lielākais pods, ko varu savās telpās nodrošināt ir divu parasto spaiņu augstumā, kur augs cītīgi zaļo un zied jau trīs gadus. Zemi vēl neesmu šo gadu laikā mainījusi.

Piezīmes:

• Miera periods pēc noziedēšanas. Mana strelīcija      pēc noziedēšanas gan vēl izdzen dažas lapas. Citā literatūrā rakstīts:      pavasarī – maijs, jūnijs. Pavērojiet, kad lapu dzīšana apstājusies un tad      ļaujiet augam atpūsties – kādu mēnesi nemēslojiet un samaziniet laistīšanu      līdz parādās jaunas lapas.
• Var mākslīgi apputeksnēt, pēc tam jāpārplēš seglapa. Pavairot iespējams arī dalot ceru, kas ir samērā sarežģīts process, ko strelīcijas pacieš nelabprāt. Labāk iegādājieties jaunu atsevišķu augu.
• Daudz kur tiek katoegoriski minēts negriezt strelīcijām lapas, kas samazinot ziedu skaitu. Šo apgalvojumu izlasīsiet daudzkur. Kādēļ? Strelīciju ziedkāti spraucas ārā no lapu žāklēm, līdz ar to – nav lapu, nav no kā nākt ārā ziedam. Tomēr, ja reiz no kādas lapas zieds jau bijis, otreiz vairs neiznāks, līdz ar to, ja ļoti vēlaties griezto  ziedu kompozīcijai pievienot kādu strelīcijas lapu, izmantojiet šīs. Tāpat nav jābaidās nogriezt vecās apkaltušās vai izgāzušās lapas. Ja jūsu      strelīcijas krūms ir gana kupls un tiek pareizi kopts, ziedi būs.
• Strelīcijas Latvijā visvieglāk nopērkamas, par to painteresējoties internetā.

Pieredze: nav novērota augšanas pasliktināšanās pārstādot, kā arī, ja tā rezultātā ievainotas (nedaudz) saknes. Vecākas strelīcijas laistīt sanāk diezgan reti, jo zeme dziļajos podos ilgi turas mitra. Sēklas sadīgst ~ mēneša laikā.

Kopš piecu gadu vecuma mana strelīcija zied katru gadu ap novembri, neskatoties uz to, ka pods jau sen par mazu, bet audzējot dzīvoklī ar to jārēķinās – bezizmēra podiem īsti vietas nav, bet vismaz mans augs ir pacietīgs. Ziepumpura izplaukšana jāgaida vairākus mēnešus. Esiet pacietīgi, strelīcija to atlagos ar krāņiem ziediem. manējā ziedējusi jau trīs gadus pēc kārtas.

Citas strelīcijas

Mazā karaliskā strelīcija – augstums līdz 1,20m.

meldrlapu strelīcija (STRELITZIA PARVIFOLIA VAR. JUNCEA). Atšķirībā no karaliskās strelīcijas lapas ir smailas. Nav izteiktas lapu plātnes. Izcelsme – Kapzeme.

Baltā strelīcija (S. alba syn. S. augusta). Kapzeme. Augums 3,5…4,0 m, balti ziedi.

Nikolaja strelīcija (S. nicolai). Natāla. Garākā strelīcija ar zilganbāliem ziediem. Var sasniegt pat 10m. Tikpat garšs var izaugt arī zieds. Šai strelīcijai ir garš stumbrs, ko veido nokaltušo lapu pamatnes.

Astainā strelīcija (S. caudata).Svazilenda, Dienvidāfrika.

No karaliskās strelīcijas ir izveidota šķirne ‘Mandela’s Gold’, kurai ir spilgti dzeltenas kauslapas.

• Vairāk par strelīciju >>>