Puansetija / skaistā eiforbija (Poinsettia/Euphorbia pulcherrima). Puansetiju pārsvarā Ziemassvētku laikā iegādājamies kā viengadīgu augu, jo nepareizi kopts, tas nākamajā gadā vairs nedaiļos telpu pilnā krāšņumā. Puansetiju īpašu padara sarkanās augšējās lapas, ko nepareizi mēdz uzskatīt par ziediem, kas ir sīki un neievērojami. Sarkanās ir pārveidojušās lapas
Dabā puansetija var izaugt līdz 4 m augstumam, bet savvaļas puansetija īsti piemērota turēšanai telpās nav, tādēļ izveidotas šķirnes, kas ir daudz atbilstošākas telpu apstākļiem. Arī augšējās lapas var atrast dažās citās krāsās, ne tikai pierastajā sarkanajā.
Iagādājoties puansetiju, der painteresēties, kur tā audzēta. Vislabāk izvēlēties Latvijas stādus, kas visticamāk priecēs jūs ilgāk par tālu ceļu nākušajiem ārzemju augiem. Nenoliedzami, tādējādi atbalstīsim arī vietējo ražotāju. Nogādājot augu mājās, raugaties, lai tas neapsalst. Ienesot telpā neatstājiet iepakojumā, tajā skaitā plastikātā.
Puansetija nav ļoti indīgs augs, tomēr ne bērniem, ne dzīvneikiem nevajadzētu ļaut to košļāt.
Taksonomija. Līdzās kā vēl divi populāri, bet pilnīgi savādāki augi – mirdzošā eiforbija un Āfrikas piena koks – (euphorbia trigona), puansetija pieder eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtai.
Izcelsme: Meksika
Klimats: Puansetija jānovieto visgaišākajā vietā, kāda vien jums ir. Ziemā nekaitēs arī saule, bet pārējos gadalaikos no tiešiem saules stariem gan jānoēno. Puansetijai nepatīk straujas temperatūras svārstības, ziemā rūpējieties, lai lapas nepiekļautos aukstajai loga rūtij. Sargājiet no caurvēja.
Ziedēšanas laikā piemērotā gaisa temperatūra ir ap 180C, naktī minimālā ap 150C.
Laistīšana: Neļaujiet zemei izžūt kā arī auga saknēm mirkt liekā mitrumā, tādēļ laistiet, kolīdz zemes virsma ir apžuvusi. Salaistiet augu kārtīgi, tad nolejiet lieko ūdeni. Vīšana var izsaukt lapu nobiršanu.
Mēslošana: mēslo vasarā, augšanas sezonas laikā reizi divās nedēļās.
Kā saglabāt puansetiju pēc “noziedēšanas”.
Ja neesi pacietīgs un gatavs uzņemties izpildīt dažus priekšnosacījumus, saglabāt puansetiju labāk nemaz nemēģintāt. Labāk izmetiet, nevis mociet izstīdzējušo krūmiņu , ko rotā vien pāris lapas. Tomēr īstam telpaugu mīļotājam kā reizi grūtības ir tieši tas, kas auga vērtību nākamajā sezonā būs paaugstinājušas.
Pēc puansetijas “pik” sezonas tā jāturpina laistīt līdz martam, aprīlim, tad lēnām jālaiž “atpūtā” samazinot ūdens daudzumu. Zemei starp laistīšanas reizēm ļauj izžūt arvien dziļāk, bet neļaujiet savīst kātam. Pēc pāris nedēļām vēlams novietot podu vēsā vietā.
Maijā, kad pavasaris ir pilnā plaukumā, krūmiņu apgrieziet, pārstādiet jaunā augsnē un, ja nepieciešams, lielākā podā. Novietojiet gaišā vietā, ieteicams 180C temperatūrā. Atsāciet laistīšanu. Kad parādās jaunie dzinumi, laiks atsākt mēslošanu, bet jūnijā jau varat savu puansetiju iznest ārā dārzā vai verandā, bet ne tiešā saulē.
Jūlijā, ja vien nevēlaties izstīdzējušu eksemplāru, laiks vēlreiz augu apgriezt. Tas veicinās kuplāku krūma augšanu. Apgriešanu vēlreiz atkārto augustā, atstājot uz katra zara dažas lapas.
Puansetija ir īsās dienas augs, tāpēc oktobrī tai uz desmit nedēļām jāsaīsina diena (apsedzot) līdz 12 vai pat mazāk stundām. Iesākot šo posmu, 5-8 stundas augs jānovieto pilnīgā tumsā. Neliela auga apgaismošana var atālināt ziedēšanas laiku. Tomēr nepārtaruciet augu laistīt un mēslot. Novembra beigās, decembra sākumā apsegšanas procesu pārtrauc. Mēslošanu pārtrauc decembra vidū.
Pavairošana. Puansetijas pavairo ar spraudeņiem, bet, ja vien neesat superentuziasts, labāk nopirkt jaunu stādiņu.
Citi nosaukumi: Ziemassvētku zvaigzne, Atatürk flower, Cuitlaxochit (ādas zieds), Noche Buena. Spānijā – Lieldienu zieds, Čīlē un Peru – Andu kronis.
Puansetija nosauktaASV pirmā Meksikas vēstnieka Roberta Puanseta (Poinsett ) vārdā, kurš uz mājām pirmo reizi aisūtījis šo augu 1825. Gadā.
Leģenda. Kā stāsta leģenda, nabadzīga meksikāņu meitene Pepita Ziemassvētku vakarā, saplūkusi vienkāršas nezāles, nesa tās uz kapelu nolikt pie Kristus tēla, jo neko citu nav varējusi atļauties. Tajā brīdī nezāles uzziedējušas neticami skaistiem, degošiem ziediem.
Indiāņi puansetiju lietoja sarkanās krāsas iegūšanai un medicīnā pret drudzi. Eiropā puansetiju kā telpaugu sāka audzēt 19. gadsimtā.mam (krāsas maiņai augam nepieciešama gan pilnīga tumsa, gan daudz gaismas).
telpaugi 