Hipeastrs

Hipeastrs (Hippeastrum), Šo amariļļu (Amaryllidaceae) dzimtas krāšņi ziedošo sīpolaugu joprojām bieži saucam par amarilli, kuru Latvijas veiklos būs pagrūti atrast. Diemžēl arī komerciāli daudzi hipeastri tiek pādoti ar šo populāro vārdu, tādējādi neskaidrību vien vairojot.  Hipeastrs un amarillis abi ir vienas dzimtas augi, kurus speciālists atšķirs pēc zieda uzbūves, bet parasts telpaugu mīļotājs visvieglāk – pēc ziedēšanas laika, jo hipeastrs zied pavasarī, bet amaryllis – rudenī.

Abus augus var atšķirt arī pēc lapotnes un pirmo dzinumu parādīšanās. Hipeastram lapas un ziedpumpurs no zemes spracas gandrīz vienlaicīgi, savukārt īstais jeb savvaļas amarillis (A. Belladonna) vispirms virszemē laiž lapas, kas atmirst, kolīdz virszamē sāk spraukties ziedkāts. Hipeastriem kā daudz populārākiem telpaugiem atrodami hibrīdi ar visdažādāko krāsu ziediem, bet amariļļu ziedi ir gaiši rozā un balti.

Izcelsme: Abi augi nāk no dažādām pasaules malām. Hipeastra dzimtene ir Diemvidamerikas tropi, bet savvaļas amaryllis aug Dienvidāfrikā. Ar augu taksanomiju strādājis Kārlis Linnejs, kaurš neapzinoties, iespējams, arī radījis šo sajukumu 11753. Gadā ieviešot vārdu  Amaryllis belladonna, – tolaik abi augi vēl tika ieskaitīti vienā ģintī.

Augsne. pH 5,5 – 6, lapu, māla velēnu un trūdzemes (var pievienot kompostu) maisījumu (1:1:1).

amarillis belladonna

Klimats: Kad pavasarī pamanat spraucamies hipeastra ziedkātu, velciet to ārā no tumšās pagultes vai pieliekamā, laiks to novietot uz gaišākās palodzes.

Laistīšana: Augšanas periodā laista, kolīdz augsnes virskārta nožuvusi, ziemā – tikpat kā nemaz.

Mēslošana: Augu piebaro sākoties augšanas periodam. Īpaši svarīgi hipeastru mēslot ir pēc noziedēšanas (līdz pat jūlijam), kad tas sāk uzkrāt spēkus sīpolam. Mēslošanai der mūsu pašu labi zināmais „Vito”.

Pārstādīšana: Hipeastru nav nepieciešams bieži pārstādīt, bet, ja sīpolam pods tomēr kļuvis par mazu, dariet to pirms vai pēc miera perioda.

Piezīmes: Vasaras beigās hipeastrs pamazām dodas atpūtā, ko var pamanīt pēc dzeltējošajām lapām. Augs  jānovieto tumšākāun, ja vien iespējams, arī vēsākā vietā, piemēram, verandā. Par pavasara sākšanos augs to paziņos ar pirmajiem dzinumiem. Ziemā  hipeastru laista minimāli (vai, pēc pieredzes, nemaz) un nemēslo. Pēc noziedēšanas rūpīgi jāturpina kopt līdz rudenim, lai nākamajā pavasarī sagaidītu spēcīgus ziedus.

Varat pamēģinār citur literatūrā atrodamo informāciju, ka hipeastrs miera periodā jātur ledusskapī papīra tūtē, izcelts no zemes.

Augs satur indīgas vielas.