Sansevjēra
Līdakaste / svītrainā sansevjēra (Sansevieria trifasciata). Agavju dzimta. Citi nosaukumi – vīramātes mēle, čūskas un velna augs, Āfrikas kaņepe. Līsdakastei, kas joprijām Turpiniet lasīt
Līdakaste / svītrainā sansevjēra (Sansevieria trifasciata). Agavju dzimta. Citi nosaukumi – vīramātes mēle, čūskas un velna augs, Āfrikas kaņepe. Līsdakastei, kas joprijām Turpiniet lasīt
Lantāna (Lantana). Verbēnu dzimtas zālaugi un krūmi (0,5-2m h) lokveida ziedkopām, kas maina krāsu no gaiši dzeltenas līdz sarkanai. Ziedu Turpiniet lasīt
Laimiņš (Sedum). Biezlapju dzimta (Crassulaceae). Lielākajai daļai laimiņu biezās cilindriskās lapas sakārtotas apkaŗt samērā patievam stumbram, kā rezultātā, kamēr augs Turpiniet lasīt
Kufeja (Cuphea). Vējmietiņu (Lythraceae) dzimtas augs. Kufeju ģintī ietilpst ap 260 augu sugu. Cuphea ignea (ignea – lat.=uguns) ir ap Turpiniet lasīt
Krasula (crassula), Krasulu (crassula) dzimta, Crassulaceae ģints. Populārākā no tām ir naudas koks, jeb biezlape (portulaku krusula), arī c. Ovata, Turpiniet lasīt
Kodija (Codiaeum variegatum/croton). dievkrēsliņu jeb eiforbiju (spurge/euphorbiaceae) dzimtas, kodiju ģints augs.
Klīvija (Clivia). Līdz 1,5 m augsts lapains amariļļu (Amarillidaceae) dzimtas sīpolaugs ar „pušķī” sakārtotiem nokareniem zvanveida ziediem garu kātu galos. Turpiniet lasīt
Kalme (acorus calamus). Kalmju (acoraceae) dzimta (agrāk ieskaitīta ārumu jeb kallu (araceae) dzimtā), kalmju/akorus ģints. Telpās audzē vienīgi A. Gramineus. Turpiniet lasīt