Fuksija, (fuchsia). Naktssveču dzimta (Onagraceae sin. Oenotheraceae), fuksiju ģints. Fuksijas pārsvarā ir krūmveida augi ar zvaniņiem līdzīgiem nokareniem parasti divu krāsu ziediem. Jaunzēlandē augošā Kotukutuku (Fuchsia excorticata) ir koks, kas var izaugt pat līdz 4 m augstumam. Mūsdienās radīti tik daudz hibrīdi, ka tos ir pat grūti uzskaitīt. Dabā fuksijas ir krūmvieda ar stingru kātiņu (augošas uz augšu), bet ir daudz hibrīdu, kas ir ideāli augi pakarināmajiem groziem.
Izcelsme: Dienvidamerika, ieskaitot Meksiku. Dažas sugas arī Jaunzēlandē un Taiti.
Augsne. Kūdra + vermikulīts + telpaugu universālā augsne + raupja smilts – fuksijām patīk viegli skāba vide.
Kimats. Gaiša, bet ne saulaina vieta. Lai augu saglabātu pēc noziedēšanas, vēlams to turēt vēsā telpā. Pārāk augstas temperatūras rezultātā var nobirt ziedpumpuri. Augšanas periodā vēlamā temperatūra ir līdz 210C. Augšanas periodā vēlams rasināt. Ja augu vasarā turat ārā, jāņem vērā, ka līdzko temperatūras tuvosies 0°C, augu jāsāk radināt iekštelpām.
Laistīšana: Augšanas periodā jārūpējas, lai augs saņem pietiekamu mitruma daudzumu. Miera periodā vēsā vietā nolikts augs jālaista vienīgi tik daudz, lai nenokalstu.
Mēslošana: fuksijām patīk, ja tās bieži mēslo, vēlams katrā trešajā laistīšanas reizē.
Pārstādīšana, pavairošana: katru pavasari pārstāda jaunā zemē. Pavairo ar spraudeņiem.
Piezīmes: Lai saglabātu augs formu, regulāri jāapgriež. Pārvietošanas rezultātā var nobirt ziedpumpuri. Noziedējušos ziedus jānovāc, tāpat nodzeltējušās lapas.
telpaugi 