Bugenvileja

Bugenvileja (Bougainvillea). Naktsziežu (Nyctaginaceae) dzimta. Šis krāšņais, telpās grūti audzējamais augs, krāšņi zied dienvidu zemēs, lieliski izceļoties uz baltajām māju sienām. Krāšņi patiesībā ir nevis sīkie dzeltenie ziediņi, bet pieziedlapas, kas tos ieskauj. Pieziedlapas pamazām izžūst, kļūstot kā papīrs. Šīs īpašības dēļ bugenvilejas sauktas arī par papīra ziediem. Bugenvileju var audzēt arī kā bonsai.

bugenvileja

Izcelsme: Dienvidamerika – Brazīlija, Peru, Argentīna

Augsne. Viegla, labi drenējoša zeme uz kūdras bāzes.

Klimats. Bugenvilejai nepieciešams daudz gaismas, – tās trūkuma dēļ augs var neziedēt. Ziemā var būt vajadzība pēc papildu apgaismojuma, jo, ja bugenvilejas nesaņem vismaz 4 stundas gaismas, tās var nomest lapas. Istabas temperatūra, bet ziemā tur vēsumā. Lapas nevajadzētu rasināt, – gaisa mitrumu palieliniet podu turot uz paplātes ar ūdeni, kurā iebērti oļi, lai pods nemirktu. Rūpējieties, lai būtu pietiekama gaisa cirkulācija.

Laistīšana: Kārtīgi jāsalaista un tad jāļauj zemes virskārtai izžūt. Dabā šis augs zied pēc sausuma perioda, tāpēc, kad bugenvileja noziedējusi, vai arī nav ziedējusi ilgu laiku, ļaujiet tai dažas nedēļas atpūsties, laistot tikai tad, kad augs jau sācis vīst.

Mēslošana: Katru laistīšanas reizi varat augu barot ar 2x vājāku mēslojumu, kā norādīts uz Jūsu telpaugu mēslojuma iepakojuma.

Pārstādīšana, pavairošana: Pavasarī. Ja kārtējais pods ir maksimālais vēlamais lielums, nogrieziet sakņu kamola ārējo kārtu un stādiet atpakaļ tajā pašā podā. Sakņu kamolam jābūt mitram. Bugenvilejām nepatīk pārāk lieli podi, tāpēc ar pārstādīšanu nepārcentieties. Pavairo apsakņojot spraudeņus (bez pumpuriem vai ziediem).

Piezīmes: Bugenvilejai nosaukumu, pateicībā par paņemšanu līdzi ekspedīcijā devis franču botāniķis Filips Komersons par godu admirālim L. De Bugenvilam.

bugenvileja Valdis Vlaters. 2010. g. ziedu ballē LU Botāniskajā dārzā